šŸ§  RTD zināŔanu veidi

šŸ¤š

Klusās (Tacit)

"Zinām vairāk nekā varam pateikt."

Game feel, vizuālais balanss
šŸ“

Eksplicītās

Dokumentētas, aprakstītas

DD, tutoriāli, "best practices"
šŸ› ļø

Iemiesotās

ZināŔanas artefaktā

Mehānikas, sistēmas
āš”

Performatīvās

ZināŔanas darot

SpēlÄ“Å”ana, veidoÅ”ana, refleksija

šŸ’” RTD ieguldÄ«jums

Ar artefaktiem RTD dara klusās zināŔanas redzamas, savienojot "kā zināt" un "ko zināt".

"Tagad pārejam pie nākamās lielās tēmas - kādi zināŔanu veidi parādās RTD procesā. Pirmkārt, ir klusās jeb tacit zināŔanas - tās, kuras mēs izmantojam, bet nespējam pilnÄ«bā izskaidrot. Piemēram, kāpēc spēle ā€˜jÅ«tas pareiziā€™, vai kā panākt vizuālo balansu. Mēs to zinām, bet ne vienmēr varam pateikt, kā. Tad nāk eksplicÄ«tās zināŔanas - tās, ko varam aprakstÄ«t un nodot tālāk: dizaina dokumentācija, tutoriāli, "best practices". Tās ir formalizētās zināŔanas. TreÅ”kārt - iemiesotās zināŔanas. Tās dzÄ«vo paŔā artefaktā - spēlē, mehānikās, sistēmās. Tās nav vārdos, bet spēlē paŔā. Un visbeidzot - performatÄ«vās zināŔanas - tās, kas rodas tikai darot: spēlējot, veidojot, reflektējot. RTD Å”os visus veidus savieno. Ar artefaktiem - ar prototipiem, ar eksperimentiem - mēs padarām klusās zināŔanas redzamas un saistām kopā ā€˜kā zinātā€™ ar ā€˜ko zinātā€™. Tāpēc RTD ir tik vērtÄ«gs - tas tulko pieredzi par izpratni."

šŸ§© "PlÅ«sma" Tetris piemērā

Kad plūsma lūzt?

  • Ātrums > prasmes ā†’ panika
  • Ātrums ā‰Ŗ prasmes ā†’ garlaicÄ«ba
  • PulsējoÅ”as grÅ«tÄ«bas uztur fokusu
Secinājums: Forma (ātrums) ā†’ SajÅ«ta (plÅ«sma)
"Tagad, kad saprotam, kādi zināŔanu veidi pastāv RTD kontekstā - klusās, iemiesotās un performatÄ«vās - paskatÄ«simies, kā tās izpaužas praksē. Labs piemērs ir Tetris un tā slavenais jēdziens - plÅ«sma jeb flow. PlÅ«sma ir tas brÄ«dis, kad spēlētājs pilnÄ«bā iegrimst spēlē: nav par vieglu, nav par grÅ«tu - viss notiek tieÅ”i pareizā tempā. Ja ātrums ir pārāk lēns, prāts sāk klÄ«st - kļūst garlaicÄ«gi. Ja ātrums kļūst pārāk liels, spēle pārvērÅ”as stresā - tu vairs nespēj saglabāt ritmu. Bet tajā viduspunktā, kur ātrums un prasme satiekas, rodas Ä«stā plÅ«sma - tā sajÅ«ta, ko mēs visi pazÄ«stam, kad ā€˜laiks pazÅ«dā€™. Un tas ir lielisks piemērs iemiesotajām zināŔanām - spēles struktÅ«ra pati māca mums, kā uzturēt lÄ«dzsvaru starp izaicinājumu un kontroli. Secinājums: spēles forma - piemēram, ātruma pieaugums - tieÅ”i rada spēlētāja sajÅ«tu. Un RTD ļauj mums Ŕādas saiknes pētÄ«t sistemātiski, mainot parametrus un vērojot, kur tieÅ”i plÅ«sma sākas un kur sabrÅ«k."

šŸ¤– Into the Breach - "Perfect Information"

Deterministiska stratēģija: slēpta vs. redzama informācija
Pētījuma jautājums: kā informācijas skaidrība ietekmē stratēģisko dziļumu?

Fogs vs. Perfect Info

āŒ FOG OF WAR

  • Slēpti nolÅ«ki
  • MinÄ“Å”ana
  • "Veiksmes" sajÅ«ta

āœ… PERFECT INFO

  • Redzami uzbrukumi
  • Deterministisks puzlis
  • Dziļums un "fair"

Dizaina filozofija

"Parādam visus ienaidnieku uzbrukumus nākamajam gājienam, lai zaudējumi būtu spēlētāja kļūdas, nevis laime."

Informācijas tipi

  • PozÄ«cijas (abos)
  • NolÅ«ki (tikai Perfect Info)
  • Bojājums (tikai Perfect Info)
"Pēc iepriekŔējā piemēra, kur mēs redzējām plÅ«smu kā lÄ«dzsvaru starp formu un sajÅ«tu, tagad paskatÄ«simies uz vēl vienu RTD principu - informācijas skaidrÄ«bu. Å eit ļoti labs piemērs ir Into the Breach. Tā ir deterministiska stratēģijas spēle, kur viss ir redzams - spēlētājs precÄ«zi zina, ko nākamajā gājienā darÄ«s ienaidnieki. Tradicionāli stratēģijās ir fog of war - slēpta informācija, minÄ“Å”ana, pārsteigumi. Tas rada spriedzi, bet arÄ« frustrāciju, jo daļa rezultātu ir atkarÄ«ga no veiksmes. Into the Breach apgriež Å”o paradigmu otrādi: viss ir atklāts. Tu redzi ienaidnieku nolÅ«kus, redzi bojājumu apjomu, un spēle kļūst kā puzle, nevis azarts. Tādējādi pētÄ«juma jautājums Å”eit bÅ«tu - kā informācijas skaidrÄ«ba ietekmē stratēģisko dziļumu un spēlētāja sajÅ«tu par kontroli? Un atbilde, ko spēle pati iemieso savā dizainā, ir Ŕāda: ā€˜Zaudējumam jābÅ«t spēlētāja kļūdai, nevis nejauŔībai.ā€™ Demonstrācijā var ļoti labi redzēt Å”o kontrastu: slēpta informācija rada stresu un vilÅ”anos, bet caurspÄ«dÄ«ga informācija rada dziļumu un gandarÄ«jumu. Un tas atkal parāda - dizains pats var bÅ«t pētÄ«juma metode. Å ajā gadÄ«jumā - pētÄ«jums par to, kā zināŔanas (vai to trÅ«kums) veido spēlētāja pieredzi."